AR-10 – All 449

News

How can a  young lady protect you in case of a polar bear attack? 

The photos shows KLM flight attendant Joanna Van Duffelen, with a Fairchild Armalite AR–10 combat rifle, dressed in Arctic clothing. 
Photo 1959.

The work of flight attendants and stewards begins long before the departure of the aircraft and does not end immediately after landing. The main thing in this job is not food and drinks, but the safety of passengers in any critical situation.

In 1958, KLM launched transarctic flights from Amsterdam to Tokyo with refueling in Anchorage.
It was the era of motor aircraft at the dawn of mass passenger aviation. The company paid special attention to the risk of an emergency landing in the Arctic. Each plane carried a set of survival equipment.

As you can see, KLM Dutch Airlines flight attendant Joanna is ready for the rigors of life in the Arctic. Ms. Van Duffelen is wearing Arctic survival gear aboard every KLM plane flying the polar route from Amsterdam to Tokyo. The set consists of hundreds of items, including sleeping bags, snow goggles, axes, snow saws, knives, traps, fishing nets, and special rations. The rifle, designed and developed by the Armalite division of Fairchild Engine Corporation and Airplane Corporation, is part of KLM's standard survival equipment.

So how can a frail flight attendant survive in the Arctic and protect herself and passengers in the event of a polar bear attack?

The Arctic survival kit included: warm down jackets, shared sleeping bags for 4 people, snowshoes, glasses, a 2-burner burner with dishes, a shovel, an axe, a raft, cords, candles, knives, flares, flasks and much more. But the most important thing is the AR-10 carbines in case of a collision with a polar bear :)

In total, 4-engine DC-7 aircraft took 400 kg of equipment on each flight.

How can a young lady protect you in case of a polar bear attack? The photos shows KLM flight attendant Joanna Van Duffelen, with a Fairchild Armalite AR–10 combat rifle, dressed in Arctic clothing. Photo 1959. The work of flight attendants and stewards begins long before the departure of the aircraft and does not end immediately after landing. The main thing in this job is not food and drinks, but the safety of passengers in any critical situation. In 1958, KLM launched transarctic flights from Amsterdam to Tokyo with refueling in Anchorage. It was the era of motor aircraft at the dawn of mass passenger aviation. The company paid special attention to the risk of an emergency landing in the Arctic. Each plane carried a set of survival equipment. As you can see, KLM Dutch Airlines flight attendant Joanna is ready for the rigors of life in the Arctic. Ms. Van Duffelen is wearing Arctic survival gear aboard every KLM plane flying the polar route from Amsterdam to Tokyo. The set consists of hundreds of items, including sleeping bags, snow goggles, axes, snow saws, knives, traps, fishing nets, and special rations. The rifle, designed and developed by the Armalite division of Fairchild Engine Corporation and Airplane Corporation, is part of KLM's standard survival equipment. So how can a frail flight attendant survive in the Arctic and protect herself and passengers in the event of a polar bear attack? The Arctic survival kit included: warm down jackets, shared sleeping bags for 4 people, snowshoes, glasses, a 2-burner burner with dishes, a shovel, an axe, a raft, cords, candles, knives, flares, flasks and much more. But the most important thing is the AR-10 carbines in case of a collision with a polar bear :) In total, 4-engine DC-7 aircraft took 400 kg of equipment on each flight.

Post: 11 January 20:27

Hunting History

1. Laukinio žvėries paukščiu niekas neaugina ir nemaitina, bet išmaitina daug žmonių: todėl mušk juos apdairiai. 2. Pavasarį išsaugokite gimdą – iki rudens ji atsives perą. 3. Suteikite ramybę pavasario žvėriui ir paukščiui – rudenį jį gausite su palūkanomis: už jų nepasimes. 4. „Ne aš, tai kitaip“ ir „užteks mūsų šimtmečiui“, – sako nacionalinės nuosavybės naikintojas. Nebūk niekšas, neapiplėšk savęs, rūpinkis žaidimu. 5. „Medžiotojų sąjunga“ yra jūsų sąjunga: prisijunkite, nepenėkite savo kulakų. 6. "Pilkas dvarininkas" su žąsimis ir avimis paima iš valstiečio dvigubą davinį: nenuleiskite jo. 7. Kai išeisite iš stotelės, kurkite ugnį: ant ugnies nebus nei gyvulio, nei paukščio. 8. Neprikimškite popieriaus ar vatos: nedeginkite žmonių miškų. 9. Nemanykite, kad ginklas neužtaisytas: taip galvoja tik rotozey, kurie suluošina žmones. 10. Niekada nenukreipkite snukio į žmogų ar galvijus. 11. Niekada nešaudykite atsitiktinai ar triukšmingai: galite nužudyti žmogų. 12. Sustoję, važiuodami, išimkite kasetę, nuimkite stūmoklį, uždėkite veltinio ar vilnos gabalėlį ant plaukų segtuko. 13. Nestatykite ginklų į medį ar į sieną – gerai pakabinkite juos snukiu žemyn. 14. Netraukite ginklo už vamzdžio. 15. Paimkite žvėrį žemiau, o paukštį skrendantį į priekį ir aukščiau. 16. Nepataikykite toliau nei tikras šūvis: tai ne paskutinis kartas, kai matote žaidimą. 17. Reido metu neikite iki galo, nemuškite kaimyno, klausykite vadovo. 18. Šuo nekaršta, nebėgi prie prekystalio, neskubėk prie nugaišusio paukščio. 19. Geras medžiotojas greičiau paskolins ginklą nei šunį. 20. Pasverkite bedūmius miltelius, bet nedėkite priemonės ir netrukdykite juodai. 21. Dažniau valykite statines, rečiau – spynas. 22. Saugus ginklas tarnaus šimtmetį.

Post: 13 July 2023

Tomas Vaitkevičius

Medības ir svarīgs un nozīmīgs nodarbošanās veids ap 25 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Ar medībām paši mednieki vien neizprot tikai dzīvnieku nogalināšanu, izmantojot dažādus rīkus un metodes. Medības nav arī vienkāršs vaļasprieks, jo daudziem Latvijas medniekiem tas drīzāk ir kā dzīves un pasaules uztveres veids.
Mednieki ir tie, kas vislabāk pārzina Latvijas mežus un faunu, viņi ir tie, kas rūpējas par meža dzīvniekiem ziemā, kā arī cīnās ar plēsējiem, kas apdraud Latvijas putnus un mazos zīdītājus. Mednieku intereses būtībā saskan ar dabas aizsardzības interesēm, jo, ko tad mednieks darīs, ja mežā nebūs dzīvnieku, upēs un ezeros pīļu? 
Mednieki aktīvi iesaistās medību saimniecības veidošanā, ar ko saprot dabas resursu izmantošanas sistēmu, kas vienlaikus ar medību produkcijas ieguvi nodrošina saimnieciski pieļaujamo dzīvnieku skaitu un medījamiem dzīvniekiem nepieciešamās vides saglabāšanu. Mednieka pienākums ir medību resursus izmantot tā, lai nodrošinātu medījamo dzīvnieku sugu populāciju, genofonda un medījamo dzīvnieku apdzīvotās vides aizsardzību un saglabāšanu.
Medību likums reglamentē medību saimniecības pamatnoteikumus. Vairākām medījamo dzīvnieku sugām tiek noteikts lielākais pieļaujamais nomedīšanas apjoms, tiek veikta dzīvnieku uzskaite. Medīt var dažādi - dzinējmedībās, individuāli uz gaidi, pieejot, ar lamatām, izmantojot medību suņus.
Nedrīkst arī aizmirst par medību suni, kas ir neaizvietojams palīgs medībās. Mednieki savus medību suņus uzskata nevis vienkārši par mīluli, bet gan par kompanjonu, partneri, labāko draugu. Medību suns palīdz dzinējmedībās, ir neaizstājams, ja jāatrod ievainots dzīvnieks, atnes nomedītos putnus, kā arī palīdz medīt lapsas, jenotsuņus un āpšus to alās. Kopā pasaulē ir vairāk nekā 400 dažādu medību šķirņu suņu. Latvijā populārākie ir Latvijas dzinējsuns, laikas, takši, dažādi terjeri, arī bigls un populāri kļūst Bavārijas asinspēdu suņi.
Pārējās sadaļās iespējams atrast plašāku informāciju par Latvijas medījamiem dzīvniekiem, medību kalendāru, par to, kā kļūt par mednieku, kādas ir valsts noteiktās nodevas medniekiem, kā arī apkopoti dažādi pētījumi par Latvijas medījamiem putniem un dzīvniekiem, kā arī informācija par Latvijas mednieka tēlu.

Medības ir svarīgs un nozīmīgs nodarbošanās veids ap 25 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Ar medībām paši mednieki vien neizprot tikai dzīvnieku nogalināšanu, izmantojot dažādus rīkus un metodes. Medības nav arī vienkāršs vaļasprieks, jo daudziem Latvijas medniekiem tas drīzāk ir kā dzīves un pasaules uztveres veids. Mednieki ir tie, kas vislabāk pārzina Latvijas mežus un faunu, viņi ir tie, kas rūpējas par meža dzīvniekiem ziemā, kā arī cīnās ar plēsējiem, kas apdraud Latvijas putnus un mazos zīdītājus. Mednieku intereses būtībā saskan ar dabas aizsardzības interesēm, jo, ko tad mednieks darīs, ja mežā nebūs dzīvnieku, upēs un ezeros pīļu? Mednieki aktīvi iesaistās medību saimniecības veidošanā, ar ko saprot dabas resursu izmantošanas sistēmu, kas vienlaikus ar medību produkcijas ieguvi nodrošina saimnieciski pieļaujamo dzīvnieku skaitu un medījamiem dzīvniekiem nepieciešamās vides saglabāšanu. Mednieka pienākums ir medību resursus izmantot tā, lai nodrošinātu medījamo dzīvnieku sugu populāciju, genofonda un medījamo dzīvnieku apdzīvotās vides aizsardzību un saglabāšanu. Medību likums reglamentē medību saimniecības pamatnoteikumus. Vairākām medījamo dzīvnieku sugām tiek noteikts lielākais pieļaujamais nomedīšanas apjoms, tiek veikta dzīvnieku uzskaite. Medīt var dažādi - dzinējmedībās, individuāli uz gaidi, pieejot, ar lamatām, izmantojot medību suņus. Nedrīkst arī aizmirst par medību suni, kas ir neaizvietojams palīgs medībās. Mednieki savus medību suņus uzskata nevis vienkārši par mīluli, bet gan par kompanjonu, partneri, labāko draugu. Medību suns palīdz dzinējmedībās, ir neaizstājams, ja jāatrod ievainots dzīvnieks, atnes nomedītos putnus, kā arī palīdz medīt lapsas, jenotsuņus un āpšus to alās. Kopā pasaulē ir vairāk nekā 400 dažādu medību šķirņu suņu. Latvijā populārākie ir Latvijas dzinējsuns, laikas, takši, dažādi terjeri, arī bigls un populāri kļūst Bavārijas asinspēdu suņi. Pārējās sadaļās iespējams atrast plašāku informāciju par Latvijas medījamiem dzīvniekiem, medību kalendāru, par to, kā kļūt par mednieku, kādas ir valsts noteiktās nodevas medniekiem, kā arī apkopoti dažādi pētījumi par Latvijas medījamiem putniem un dzīvniekiem, kā arī informācija par Latvijas mednieka tēlu.

Post: 28 July 2023

Dzintars Mangulis

Filter


Sort by

Country

City