DM

Dzintars Mangulis

LV flag

Eirāzijas brūnais lācis ir lāču dzimtas viena no brūno lāču pasugām.


Eirāzijas brūno lāci mēdz saukt arī par parasto brūno lāci. Tas dzīvo visā Eirāzijas ziemeļu daļā. Arī Latvijā dzīvo tieši Eirāzijas brūnais lācis. Tie uzturas Latvijas mežainākajos apvidos, visbiežāk tie ir novēroti gar Igaunijas, Krievijas un Baltkrievijas robežu, arī Madonas un Gulbenes rajonā. Lācis ir manīts arī Kurzemē — Dundagas un Ances apkārtnē. Gadījumu skaits, ka cilvēki Latvijā sastop lāci, pieaug, un 2010. gadu beigās apstiprinājās, ka lāči tagad ne tikai ieklīst, bet arī vairojas Latvijas teritorijā.

Eirāzijas brūnais lācis ir lāču dzimtas viena no brūno lāču pasugām.
No comments yet

DM

Dzintars Mangulis

LV flag

Другие записи

Test

Post: 30 October 2023

Dzintars Mangulis

Stirna jeb Eiropas stirna ir vidēja auguma stirnu ģints dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas briežu dzimtai. 
 
Stirnas izplatības areāls aptver lielāko daļu Eiropas (Latviju ieskaitot), arī Mazāziju un Kaukāzu. Tā ir bieži sastopama visā izplatības areālā: gan Rietumeiropā, gan Skandināvijā, Britu salās un Austrumeiropā. Pēc 2002. gada datiem stirnu populācijā Latvijā ir gandrīz 80 000 dzīvnieku. Stirna ir sastopama dažādos biotopos: mežos, purvos, lauksaimniecības zemēs, arī piepilsētās.

Stirna jeb Eiropas stirna ir vidēja auguma stirnu ģints dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas briežu dzimtai. Stirnas izplatības areāls aptver lielāko daļu Eiropas (Latviju ieskaitot), arī Mazāziju un Kaukāzu. Tā ir bieži sastopama visā izplatības areālā: gan Rietumeiropā, gan Skandināvijā, Britu salās un Austrumeiropā. Pēc 2002. gada datiem stirnu populācijā Latvijā ir gandrīz 80 000 dzīvnieku. Stirna ir sastopama dažādos biotopos: mežos, purvos, lauksaimniecības zemēs, arī piepilsētās.

Post: 17 October 2023

Dzintars Mangulis

Poļu koniks ir viena no Polijas zirgu šķirnēm. Vārds koniks poļu valodā nozīmē "mazais zirdziņš". Ir uzskats, ka koniks ir ļoti tuvs radinieks savvaļas zirgam tarpānam, taču tā asinīs rit arī arābu zirga gēni. 
 
Koniki ir neliela auguma, tomēr tos pieskaita pie zirgiem, nevis pie ponijiem. Augstums skaustā ir apmēram 1,34 m, svars apmēram 400 kg. Tie ir primitīvi veidoti, pieticīgi zirgi, ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi. To galva ir smalka ar taisnu profīlu. Krēpes biezas un garas. To krāsa variē no bēriem līdz pātai un peļu pelēkiem, reizēm mēdz būt arī melni koniki. Pāri pār muguru no krēpēm līdz astei tiem stiepjas šaura, tumša svītra - peļutaka. Krēpes un astes krāsa variē - tā var būt gan izteikti tumšāka par ķermeņa krāsu, gan nedaudz, gandrīz vienādā krāsā ar ķermeņa apspalvojumu. Dažreiz uz kājām ir zebru horizontālie lāsumi. 
 
Tradicionāli koniki tika lietoti kā zemnieku zirgi lauksaimniecības darbos, mūsdienās tos lieto arī kā jājamzirgus un sporta zirgus. Koniku raksturs ir mierīgs un draudzīgs. Ja savvaļas koniks nonāk pie cilvēkiem mājas apstākļos, tie ļoti viegli atkal kļūst par mājas zirgiem.

Poļu koniks ir viena no Polijas zirgu šķirnēm. Vārds koniks poļu valodā nozīmē "mazais zirdziņš". Ir uzskats, ka koniks ir ļoti tuvs radinieks savvaļas zirgam tarpānam, taču tā asinīs rit arī arābu zirga gēni. Koniki ir neliela auguma, tomēr tos pieskaita pie zirgiem, nevis pie ponijiem. Augstums skaustā ir apmēram 1,34 m, svars apmēram 400 kg. Tie ir primitīvi veidoti, pieticīgi zirgi, ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi. To galva ir smalka ar taisnu profīlu. Krēpes biezas un garas. To krāsa variē no bēriem līdz pātai un peļu pelēkiem, reizēm mēdz būt arī melni koniki. Pāri pār muguru no krēpēm līdz astei tiem stiepjas šaura, tumša svītra - peļutaka. Krēpes un astes krāsa variē - tā var būt gan izteikti tumšāka par ķermeņa krāsu, gan nedaudz, gandrīz vienādā krāsā ar ķermeņa apspalvojumu. Dažreiz uz kājām ir zebru horizontālie lāsumi. Tradicionāli koniki tika lietoti kā zemnieku zirgi lauksaimniecības darbos, mūsdienās tos lieto arī kā jājamzirgus un sporta zirgus. Koniku raksturs ir mierīgs un draudzīgs. Ja savvaļas koniks nonāk pie cilvēkiem mājas apstākļos, tie ļoti viegli atkal kļūst par mājas zirgiem.

Post: 16 October 2023

Dzintars Mangulis

Baltais zaķis ir zaķu dzimtas suga, kurai ir 15 pasugas. Tas piemērojies dzīvei polārajos reģionos, un tā dabīgais izplatības areāls aptver Eirāziju, sākot ar Skandināviju un Polijas ziemeļaustrumiem areāla rietumos un beidzot ar Klusā okeāna piekrasti austrumos. Vistālāk uz ziemeļiem dzīvo populācija Krievijā un Skandināvijā, sasniedzot 75° ziemeļu paralēli, bet dienvidu robeža ir apmēram ap 40—50° paralēli.

Baltais zaķis ir zaķu dzimtas suga, kurai ir 15 pasugas. Tas piemērojies dzīvei polārajos reģionos, un tā dabīgais izplatības areāls aptver Eirāziju, sākot ar Skandināviju un Polijas ziemeļaustrumiem areāla rietumos un beidzot ar Klusā okeāna piekrasti austrumos. Vistālāk uz ziemeļiem dzīvo populācija Krievijā un Skandināvijā, sasniedzot 75° ziemeļu paralēli, bet dienvidu robeža ir apmēram ap 40—50° paralēli.

Post: 12 October 2023

Dzintars Mangulis

Pelēkais vilks jeb vienkārši vilks ir lielākais suņu dzimtas plēsējs. Pelēkais vilks bija sastopams jau pirms 130 000—300 000 gadiem Latvijas teritoriju tas sāka apdzīvot tūlīt pēc pēdējā ledus laikmeta. 
 
Latvijas Dabas muzejs pelēko vilku ir izraudzījies par 2014. gada dzīvnieku Latvijā. Pelēkais vilks ir Serbijas un Turcijas nacionālais dzīvnieks. 
 
DNS pētījumi liecina, ka pelēkais vilks un suns ir viena suga — suns tiek uzskatīts par vilka pasugu, kas no vilka sāka atdalīties, iespējams, jau pirms 100 000 gadiem. Pelēkajam vilkam ir ļoti daudz pasugu, apmēram 50, bet visas joprojām nav aprakstītas un izpētītas, to skaits mūsdienās joprojām ir mainīgs. 
 
Teritorijās, ko apdzīvo vilki, tie kļūst par galvenajiem plēsējiem. Lai arī pelēkais vilks nespēj tik viegli piemēroties vides izmaiņām kā koijots, tas dzīvo gan mežos, gan tuksnešos, gan kalnos, tundrā un taigā, stepēs un prērijās, pat apdzīvotu vietu tuvumā. Kādreiz vilki apdzīvoja visu Eirāziju un Ziemeļameriku, tomēr mūsdienās to apdzīvotās teritorijas ir ļoti samazinājušās. Cilvēkam nekad nav paticis dzīvot kaimiņos ar vilkiem, jo vilki mēdz uzbrukt mājlopiem un reizēm arī pašiem cilvēkiem, tādēļ tie vienmēr ir medīti un iznīcināti. Mūsdienās ir valstis, kurās vilki tiek saudzēti, ir valstis, kurās tos medī sporta dēļ, bet citur nomedīs ikvienu vilku, kas šķērsos cilvēka ceļu.

Pelēkais vilks jeb vienkārši vilks ir lielākais suņu dzimtas plēsējs. Pelēkais vilks bija sastopams jau pirms 130 000—300 000 gadiem Latvijas teritoriju tas sāka apdzīvot tūlīt pēc pēdējā ledus laikmeta. Latvijas Dabas muzejs pelēko vilku ir izraudzījies par 2014. gada dzīvnieku Latvijā. Pelēkais vilks ir Serbijas un Turcijas nacionālais dzīvnieks. DNS pētījumi liecina, ka pelēkais vilks un suns ir viena suga — suns tiek uzskatīts par vilka pasugu, kas no vilka sāka atdalīties, iespējams, jau pirms 100 000 gadiem. Pelēkajam vilkam ir ļoti daudz pasugu, apmēram 50, bet visas joprojām nav aprakstītas un izpētītas, to skaits mūsdienās joprojām ir mainīgs. Teritorijās, ko apdzīvo vilki, tie kļūst par galvenajiem plēsējiem. Lai arī pelēkais vilks nespēj tik viegli piemēroties vides izmaiņām kā koijots, tas dzīvo gan mežos, gan tuksnešos, gan kalnos, tundrā un taigā, stepēs un prērijās, pat apdzīvotu vietu tuvumā. Kādreiz vilki apdzīvoja visu Eirāziju un Ziemeļameriku, tomēr mūsdienās to apdzīvotās teritorijas ir ļoti samazinājušās. Cilvēkam nekad nav paticis dzīvot kaimiņos ar vilkiem, jo vilki mēdz uzbrukt mājlopiem un reizēm arī pašiem cilvēkiem, tādēļ tie vienmēr ir medīti un iznīcināti. Mūsdienās ir valstis, kurās vilki tiek saudzēti, ir valstis, kurās tos medī sporta dēļ, bet citur nomedīs ikvienu vilku, kas šķērsos cilvēka ceļu.

Post: 9 October 2023

Dzintars Mangulis

Scan the QR code on your phone to download