DzintarsMangulis

Test

Stirna jeb Eiropas stirna ir vidēja auguma stirnu ģints dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas briežu dzimtai.

Stirnas izplatības areāls aptver lielāko daļu Eiropas (Latviju ieskaitot), arī Mazāziju un Kaukāzu. Tā ir bieži sastopama visā izplatības areālā: gan Rietumeiropā, gan Skandināvijā, Britu salās un Austrumeiropā. Pēc 2002. gada datiem stirnu populācijā Latvijā ir gandrīz 80 000 dzīvnieku. Stirna ir s...

Poļu koniks ir viena no Polijas zirgu šķirnēm.

Vārds koniks poļu valodā nozīmē "mazais zirdziņš". Ir uzskats, ka koniks ir ļoti tuvs radinieks savvaļas zirgam tarpānam, taču tā asinīs rit arī arābu zirga gēni. Koniki ir neliela auguma, tomēr tos pieskaita pie zirgiem, nevis pie ponijiem. Augstums skaustā ir apmēram 1,34 m, svars apmēram 400 k...

Eirāzijas brūnais lācis ir lāču dzimtas viena no brūno lāču pasugām.

Eirāzijas brūno lāci mēdz saukt arī par parasto brūno lāci. Tas dzīvo visā Eirāzijas ziemeļu daļā. Arī Latvijā dzīvo tieši Eirāzijas brūnais lācis. Tie uzturas Latvijas mežainākajos apvidos, visbiežāk tie ir novēroti gar Igaunijas, Krievijas un Baltkrievijas robežu, arī Madonas un Gulbenes rajonā...

Baltais zaķis ir zaķu dzimtas suga, kurai ir 15 pasugas.

Tas piemērojies dzīvei polārajos reģionos, un tā dabīgais izplatības areāls aptver Eirāziju, sākot ar Skandināviju un Polijas ziemeļaustrumiem areāla rietumos un beidzot ar Klusā okeāna piekrasti austrumos. Vistālāk uz ziemeļiem dzīvo populācija Krievijā un Skandināvijā, sasniedzot 75° ziemeļu paral...

Pelēkais vilks jeb vienkārši vilks ir lielākais suņu dzimtas plēsējs.

Pelēkais vilks bija sastopams jau pirms 130 000—300 000 gadiem Latvijas teritoriju tas sāka apdzīvot tūlīt pēc pēdējā ledus laikmeta. Latvijas Dabas muzejs pelēko vilku ir izraudzījies par 2014. gada dzīvnieku Latvijā. Pelēkais vilks ir Serbijas un Turcijas nacionālais dzīvnieks. DNS pētījumi...

Cauna - šķiet piemīlīgs dzīvnieciņš ar smuku, mīlīgu purniņu.

Bet - zem tā visa slēpjas slepkava. Ko darīsi - dzīvniekam tā jāpārtiek. Ēd mazus putniņus, to mazuļus no ligzdām, olas. Drauds arī grauzējiem - zaķiem un vāverēm.

Bebrs - dambju būvētājs, grauzējs.

Par šā dzīvnieka klātbūtni var spriest pēc tā atstātajiem "nedarbiem" t.i. nogāztiem kokiem, no kuriem netālu atrodas spics celms ar pamatīgu skaidu čupu. Kas tur ko brīnīties, ja tam daba ir devusi stiprus zobus, kā kaltus. :) Bebri dzīvo no zariem un dubļiem celtā mājoklī, kur iekšpusē virs ūdens...

Lapsa - suņu dzimtas plēsējs.

Lapsu skaits Latvijā ik gadus svārstās no 10000 – 12000. Galvenie iemesli, kas nosaka lapsas skaita svārstības, ir parazīti un slimības (kašķis, trakumsērga), lielie plēsēji (galvenokārt vilki) un barības trūkums. Peļveidīgo grauzēju savairošanās veicina arī lapsu vairošanos....

Meža cūka - diezgan izplatīts dzīvnieks Latvijas mežos.

Pārtiek no dažādu augu saknēm, kuras ar savu šņukuru atsedz no zemes. Vēl arī nesmādē gaļu - putnēnus, kāpurus, putnu olas utt. Tātad visēdājs. Staigājot pa mežu, sevišķi pavasarī, jābūt nedaudz uzmanīgam. Jo var nejauši satikt mātīti ar sivēniem. Meža cūcienes tad parasti ir ļoti nejaukas un tad jā...

Brūnais lācis - senāk Latvijā bija visai bieži sastopams dzīvnieks.

Tagad tikai nedaudz Latgalē un reizēm Vidzemē. Plēsīgs dzīvnieks, bet nesmādē arī augu valsts ēdamo. Dzīvo galvenokārt skujkoku vai jauktos mežos, kas mijas ar aizaugušiem degumiem, izcirtumiem un ūdenstilpēm. Ziemas midzeni parasti ierīko dabiskās slēptuvēs ūdenstilpju tuvumā – zem izgāztiem kokiem...

Lūsis - Latvijā šad un tad sastopams kaķu dzimtas plēsējs.

To visbiežāk var sastapt Kurzemē un Zemgalē. Apdzīvo galvenokārt lielus skujkoku un jauktus mežus (labprātāk nekoptus) ar biezu pamežu un paaugu, kur vecu koku masīvi mijas ar dabiskām jaunaudzēm. Aktīvs galvenokārt krēslā un tumsā. Uzmanīgs, piesardzīgs dzīvnieks. Mēdz slēpt pēdas. Pārvietojas pārs...

Livonijas ordeņa mūra pils ir senākā celtne Dobelē un valsts nozīmes kultūras piemineklis.

Šī vieta nesen piedzīvojusi pārbūvi - pārbūvēta Dobeles Livonijas ordeņa pils kapela, kā arī pils laukuma teritorija. Pārbūvētā kapelas ēka ir nodota ekspluatācijā 2020. gadā, un kļuvusi par daudzfunkcionālu, kultūras, amatniecības un tūrisma attīstības centru ar nosaukumu "Dobeles Pils". Zemgaļu k...

Ūdrs - ļoti kustīgs dzīvnieks.

Pārtiek galvenokārt no zivīm, vardēm un gliemenēm. Dzīvo pie upēm un ezeriem. Tas alas rok ūdeņu tuvumā. Starp kāju pirstiem atrodas peldplēvīte, labākai menevrēšanai pa ūdeni.

Briedis - augēdājs, pārnadzis.

Pazīstams ar savu lielo rotu - ragiem. Ragi ir tikai tēviņiem. Tie katru gadu tiek nomesti, un ataug no jauna.

Āpsis - plēsējs, kas sastopams visā Latvijā.

Dzīvo mežu sausākās vietās, pašraktās alās. Aktīvs naktīs. Ziemu pavada alās neaktīvā stāvoklī. Riesto pavasarī vai vasarā, bet mazuļi (2-6) dzimst nākošā gada pavasarī. Savairojoties var kaitēt medību saimniecībai.

Jenotsuns - neizvēlīgs visēdājs, kas sastopams visai bieži Latvijas mežos.

Briesmu gadījumā izliekas beigts. Latvijā padomju laikā tika masveidā ievesti, jo uzskatīja, ka būs labs medījams dzīvnieks kažokādām. Dzīvo pārī līdz pat mūža galam.

Vilks - suņu dzimtas plēsējs.

Latvijā sastopams lielos, vecos mežos. Mīt netālu no purviem.

Alnis - lielākais no LV sastopamajiem pārnadžiem.

Apdzīvo visdažādākos mežus, krūmājus, jaunaudzes, purvu malas, aizaugušus izcirtumus un pļavas. Daļējs nometnieks. Pēdējo gadu laikā to medīšana ir samazinājusies. Jo aļņi vairs nav tik daudz kā agrākos laikos.

Nelielais ezers ar dzidro zilganzaļas krāsas ūdeni melleņu meža vidū, saukts arī par Čertoku, Čortoku un Čertaku, atrodas Grāveru silā, 12 kilometru attālumā no Aglonas.

Sufozijas piltuvveida ieplakā izvietotā Velnezera dziļums sasniedz 17 metrus, bet ūdens caurredzamība vietām pat – 12 metrus. Tajā neietek neviena upīte vai avots un arī neiztek. Ezera ūdenī nav lielas ūdensaugu un ūdensdzīvnieku daudzveidības. Pie ezera ierīkotas atpūtas vietas ar galdiņiem un sol...