DM

Dzintars Mangulis

LV flag

Livonijas ordeņa mūra pils ir senākā celtne Dobelē un valsts nozīmes kultūras piemineklis.


Šī vieta nesen piedzīvojusi pārbūvi - pārbūvēta Dobeles Livonijas ordeņa pils kapela, kā arī pils laukuma teritorija. Pārbūvētā kapelas ēka ir nodota ekspluatācijā 2020. gadā, un kļuvusi par daudzfunkcionālu, kultūras, amatniecības un tūrisma attīstības centru ar nosaukumu "Dobeles Pils". Zemgaļu koka pils vietā pils ir celta no 1335. līdz 1359. gadam. Pils bijusi apdzīvota līdz 1730. gadam. Dobeles senāko iedzīvotāju – zemgaļu – apmetne te atradusies jau 1000 gadus p.m.ē. Senās pilsētas ielokā bijusi uzcelta zemgaļu koka pils, kur bijis viens no seno zemgaļu administratīvajiem centriem. Pils vairākkārt minēta Atskaņu hronikā, stāstot par kaujām, kas 13. gadsimtā notika starp vietējiem iedzīvotājiem un vācu bruņiniekiem. No 1279. līdz 1289. gadam Dobeles pils izturēja sešus ienaidnieka aplenkumus. 1289. gadā zemgaļi neuzvarēti pili pameta, paši to nodedzinot, un devās uz Rakti Lietuvā. No 1335. līdz 1347. gadam Livonijas ordenis zemgaļu koka pils vietā uzcēla mūra pili, vēlāk tika piebūvēta baznīca un izveidots parks. Līdz 1562. gadam pils bija garnizona priekšnieka un vienlaikus novada pārvaldnieka - komtura mītne. Kurzemes - Zemgales hercogistes laikā pili pārraudzīja vairāki komendanti, pēdējais no tiem bija kapteinis Kristofs Georgs fon Offenbergs. Pēc 1729. gada Livonijas ordeņa celtā pils vairs netika apdzīvota un pamazām sabruka.

Livonijas ordeņa mūra pils ir senākā celtne Dobelē un valsts nozīmes kultūras piemineklis.
Livonijas ordeņa mūra pils ir senākā celtne Dobelē un valsts nozīmes kultūras piemineklis.
No comments yet

DM

Dzintars Mangulis

LV flag

Другие записи

Test

Post: 30 October 2023

Dzintars Mangulis

Stirna jeb Eiropas stirna ir vidēja auguma stirnu ģints dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas briežu dzimtai. 
 
Stirnas izplatības areāls aptver lielāko daļu Eiropas (Latviju ieskaitot), arī Mazāziju un Kaukāzu. Tā ir bieži sastopama visā izplatības areālā: gan Rietumeiropā, gan Skandināvijā, Britu salās un Austrumeiropā. Pēc 2002. gada datiem stirnu populācijā Latvijā ir gandrīz 80 000 dzīvnieku. Stirna ir sastopama dažādos biotopos: mežos, purvos, lauksaimniecības zemēs, arī piepilsētās.

Stirna jeb Eiropas stirna ir vidēja auguma stirnu ģints dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas briežu dzimtai. Stirnas izplatības areāls aptver lielāko daļu Eiropas (Latviju ieskaitot), arī Mazāziju un Kaukāzu. Tā ir bieži sastopama visā izplatības areālā: gan Rietumeiropā, gan Skandināvijā, Britu salās un Austrumeiropā. Pēc 2002. gada datiem stirnu populācijā Latvijā ir gandrīz 80 000 dzīvnieku. Stirna ir sastopama dažādos biotopos: mežos, purvos, lauksaimniecības zemēs, arī piepilsētās.

Post: 17 October 2023

Dzintars Mangulis

Poļu koniks ir viena no Polijas zirgu šķirnēm. Vārds koniks poļu valodā nozīmē "mazais zirdziņš". Ir uzskats, ka koniks ir ļoti tuvs radinieks savvaļas zirgam tarpānam, taču tā asinīs rit arī arābu zirga gēni. 
 
Koniki ir neliela auguma, tomēr tos pieskaita pie zirgiem, nevis pie ponijiem. Augstums skaustā ir apmēram 1,34 m, svars apmēram 400 kg. Tie ir primitīvi veidoti, pieticīgi zirgi, ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi. To galva ir smalka ar taisnu profīlu. Krēpes biezas un garas. To krāsa variē no bēriem līdz pātai un peļu pelēkiem, reizēm mēdz būt arī melni koniki. Pāri pār muguru no krēpēm līdz astei tiem stiepjas šaura, tumša svītra - peļutaka. Krēpes un astes krāsa variē - tā var būt gan izteikti tumšāka par ķermeņa krāsu, gan nedaudz, gandrīz vienādā krāsā ar ķermeņa apspalvojumu. Dažreiz uz kājām ir zebru horizontālie lāsumi. 
 
Tradicionāli koniki tika lietoti kā zemnieku zirgi lauksaimniecības darbos, mūsdienās tos lieto arī kā jājamzirgus un sporta zirgus. Koniku raksturs ir mierīgs un draudzīgs. Ja savvaļas koniks nonāk pie cilvēkiem mājas apstākļos, tie ļoti viegli atkal kļūst par mājas zirgiem.

Poļu koniks ir viena no Polijas zirgu šķirnēm. Vārds koniks poļu valodā nozīmē "mazais zirdziņš". Ir uzskats, ka koniks ir ļoti tuvs radinieks savvaļas zirgam tarpānam, taču tā asinīs rit arī arābu zirga gēni. Koniki ir neliela auguma, tomēr tos pieskaita pie zirgiem, nevis pie ponijiem. Augstums skaustā ir apmēram 1,34 m, svars apmēram 400 kg. Tie ir primitīvi veidoti, pieticīgi zirgi, ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi. To galva ir smalka ar taisnu profīlu. Krēpes biezas un garas. To krāsa variē no bēriem līdz pātai un peļu pelēkiem, reizēm mēdz būt arī melni koniki. Pāri pār muguru no krēpēm līdz astei tiem stiepjas šaura, tumša svītra - peļutaka. Krēpes un astes krāsa variē - tā var būt gan izteikti tumšāka par ķermeņa krāsu, gan nedaudz, gandrīz vienādā krāsā ar ķermeņa apspalvojumu. Dažreiz uz kājām ir zebru horizontālie lāsumi. Tradicionāli koniki tika lietoti kā zemnieku zirgi lauksaimniecības darbos, mūsdienās tos lieto arī kā jājamzirgus un sporta zirgus. Koniku raksturs ir mierīgs un draudzīgs. Ja savvaļas koniks nonāk pie cilvēkiem mājas apstākļos, tie ļoti viegli atkal kļūst par mājas zirgiem.

Post: 16 October 2023

Dzintars Mangulis

Eirāzijas brūnais lācis ir lāču dzimtas viena no brūno lāču pasugām. Eirāzijas brūno lāci mēdz saukt arī par parasto brūno lāci. 
 
Tas dzīvo visā Eirāzijas ziemeļu daļā. Arī Latvijā dzīvo tieši Eirāzijas brūnais lācis. Tie uzturas Latvijas mežainākajos apvidos, visbiežāk tie ir novēroti gar Igaunijas, Krievijas un Baltkrievijas robežu, arī Madonas un Gulbenes rajonā. Lācis ir manīts arī Kurzemē — Dundagas un Ances apkārtnē. Gadījumu skaits, ka cilvēki Latvijā sastop lāci, pieaug, un 2010. gadu beigās apstiprinājās, ka lāči tagad ne tikai ieklīst, bet arī vairojas Latvijas teritorijā.

Eirāzijas brūnais lācis ir lāču dzimtas viena no brūno lāču pasugām. Eirāzijas brūno lāci mēdz saukt arī par parasto brūno lāci. Tas dzīvo visā Eirāzijas ziemeļu daļā. Arī Latvijā dzīvo tieši Eirāzijas brūnais lācis. Tie uzturas Latvijas mežainākajos apvidos, visbiežāk tie ir novēroti gar Igaunijas, Krievijas un Baltkrievijas robežu, arī Madonas un Gulbenes rajonā. Lācis ir manīts arī Kurzemē — Dundagas un Ances apkārtnē. Gadījumu skaits, ka cilvēki Latvijā sastop lāci, pieaug, un 2010. gadu beigās apstiprinājās, ka lāči tagad ne tikai ieklīst, bet arī vairojas Latvijas teritorijā.

Post: 12 October 2023

Dzintars Mangulis

Baltais zaķis ir zaķu dzimtas suga, kurai ir 15 pasugas. Tas piemērojies dzīvei polārajos reģionos, un tā dabīgais izplatības areāls aptver Eirāziju, sākot ar Skandināviju un Polijas ziemeļaustrumiem areāla rietumos un beidzot ar Klusā okeāna piekrasti austrumos. Vistālāk uz ziemeļiem dzīvo populācija Krievijā un Skandināvijā, sasniedzot 75° ziemeļu paralēli, bet dienvidu robeža ir apmēram ap 40—50° paralēli.

Baltais zaķis ir zaķu dzimtas suga, kurai ir 15 pasugas. Tas piemērojies dzīvei polārajos reģionos, un tā dabīgais izplatības areāls aptver Eirāziju, sākot ar Skandināviju un Polijas ziemeļaustrumiem areāla rietumos un beidzot ar Klusā okeāna piekrasti austrumos. Vistālāk uz ziemeļiem dzīvo populācija Krievijā un Skandināvijā, sasniedzot 75° ziemeļu paralēli, bet dienvidu robeža ir apmēram ap 40—50° paralēli.

Post: 12 October 2023

Dzintars Mangulis

Scan the QR code on your phone to download